Funkcionēšana (attēls A)

Mērinstruments ļauj līdz maksimālajam uzmeklēšanas dziļumam pārbaudīt pamatni zem tā sensora lauka (11) mērīšanas virzienā A.

Katrā mērīšanas reizē automātiski tiek meklēti metāla priekšmeti (piem., vara caurules vai stiegrojuma tērauds) un spriegumu vadoši vadi (50–60 Hz).

Novietojiet mērinstrumentu uz virsmas, kuru vēlaties izmeklēt. Gaismas gredzens (2) iedegas, lai norādītu gatavību uzsākt mērīšanu.

Vienmērīgi turiet mērinstrumentu aiz satveršanas virsmas (8). Nemainiet mērīšanas laikā mērinstrumenta satvērumu un nepieskarieties sensora darbības zonai (11).

Nedaudz uzspiežot, pārvietojiet mērinstrumentu vienmēr taisnā līnijā B virzienā pāri pamatnei tā, lai to nepaceltu un nemainītu piespiešanas spēku. Mērinstrumena kustībai būtībā ir jānotiek šķērsvirzienā attiecībā pret meklēto priekšmetu. Ja nezināt pecīzu priekšmetu novietojumu sienā, tad veiciet krustenisko mērīšanu (skat. attēlu B).

Atrašanās vietas indikatori:

  • Ja sensora laukā nav noteikts neviens priekšmets, gaismas gredzens (2) iedegas zaļā krāsā un neatskan skaņas signāls.
  • Ja mērinstruments pietuvojas kādam priekšmetam, gaismas gredzens (2) iedegas sarkanā krāsā. Tuvojoties, skaņas signāla ritms kļūst ātrāks.
  • Virs priekšmeta centra iedegas priekšmeta centra rādījumi (1) un atskan pastāvīgs skaņas signāls. Gaismas gredzens (2) turpina degt sarkanā krāsā.
  • Mērinstrumentam attālinoties no priekšmeta, nodziest priekšmeta centra rādījumi (1) un skaņas signāla ritms kļūst lēnāks.

Pirmo reizi šķērsojot priekšmetu, tā robežas tiek parādītas aptuveni.
Lai precīzi noteiktu priekšmeta centru, nepaceļot virziet mērinstrumentu atpakaļ priekšmeta virzienā, līdz no jauna tiek parādīts priekšmeta centrs (1) (iedegas priekšmeta centra rādījumi).
Lai precīzāk noteikti priekšmeta robežas, virziet mērinstrumentu taisnā līnijā no priekšmeta centra tālāk, līdz gaismas gredzens (2) vairs nedeg sarkanā krāsā.

Kad tiek atrasts strāvu vadošs vads, deg strāvu vadošo vadu indikators (4).

Ja tiek atrasts metāla objekts (piemēram, armatūras dzelzs, vara caurule), deg metāla objekta indikators (5).

Marķēšanas atvere (3) pārklāj mērīšanas centrālo punktu. Šeit pēc nepieciešamības var iezīmēt priekšmeta centru vai robežas.

Norāde: pēc priekšmeta iezīmēšanas ar marķēšanas atveri (3) (piem., ar zīmuli) ir jāveic jauns mērījums, jo zīmulis var ietekmēt mērījumu.

  • Vadam jābūt zem sprieguma. Pieslēdziet strāvas patērētāju (piemēram, lampas, iekārtas) pie izmeklējamā strāvas vada. Ieslēdziet strāvas patērētāju, lai nodrošinātu, ka strāvas vads atrodas zem sprieguma.
  • Strāvas vada 50−60 Hz signālam ir jāsasniedz mērinstruments. Ja vads atrodas mitrās sienās (piem., gaisa mitrums > 50 %), aiz metāliskas plēves (piemēram, siltumizolācijas) vai metāliskā dobjā caurulē, signāls nespēj sasniegt mērinstrumentu un vadu nav iespējams atrast.
  • Mērinstrumentam jābūt labi sazemētam. Stingri turiet to (bez cimdiem) aiz satveršanas virsmas (8). Raugiet, lai jums būtu laba saskare ar grīdu. Izolējoši apavi, kāpnes vai paaugstinājumi var traucēt saskarei. Pašai grīdai arī jābūt sazemētai, jo pretējā gadījumā vada atrašanās vietu nav iespējams noteikt.
  • Strāvu nesošā vada veidotajam 50–60 Hz spēcīgam signālam virs šā vada jābūt stiprākam, nekā tā tiešā tuvumā. Ja siena ir ļoti mitra vai slikti sazemēta, signāls var būt vienādi spēcīgs visā sienas laukumā. Šādā gadījumā mērinstruments lielā sienas apgabalā rāda, ka ir atrasts signāls, taču vadu nav iespējams precīzi uzmeklēt.
    Šādā gadījumā varat uzlabot rezultātu, novietojot brīvo roku uz sienas 20–30 cm attālumā no mērinstrumenta, lai novadītu signālu no sienas. Taču mērīšanas laikā nevajadzētu mainīt brīvās rokas pozīciju,
  • Vairākfāžu strāvas vadu (dēvēti arī par trīsfāžu vai augstsprieguma strāvas vadiem) atrašanās vietu nav iespējams noteikt kā strāvu vadošus vadus, jo atšķirīgo fāžu signāli viens otru savstarpēji izslēdz. Vairākfāžu strāvas vadus varat atrast mazākā dziļumā un kā metāla priekšmetus.
  • Strāvu vadošas sienas virsmas, tādas kā piem., noteikti flīžu veidi, var radīt gadījumus, kad strāvas vadi netiek uzrādīti vai gaismas gredzens (2) deg sarkanā krāsā virs liela laukuma.
  • Plakani izvietoti strāvas vadi (maks. 2–3 cm dziļumā) papildus var tikt uzrādīti kā metāla priekšmeti. Taču tas neattiecas uz daudzdzīslu kabeļiem.
  • Pirms urbjat, zāģējat vai frēzējat sienās, griestos un grīdās, izslēdziet visas strāvu patērējošās ierīces un atvienojiet spriegumu vadošo vadu strāvas padevi. Pēc visiem darbiem pārliecinieties, ka neviens objekts uz seguma nevada spriegumu.

  • Platākus priekšmetus var atpazīt pēc gaismas gredzena (2), kas izgaismojies sarkanā krāsā plašā apgabalā. Noteiktos apstākļos plati priekšmeti netiek uzrādīti pilnā apjomā.
  • Pirms urbšanas, zāģēšanas vai frēzēšanas sienā, ir jāiepazīstas arī ar citiem informācijas avotiem, lai nodrošinātos pret bīstamām situācijām. Tā kā mērījumu rezultātus var ietekmēt apkārtējā vide vai sienas īpašības, bīstamas situācijas var pastāvēt arī tad, ja neatskan skaņas signāls un gaismas gredzens (2) deg zaļā krāsā.