Sagatavošanās mērīšanai

Objekta izstarošanas koeficients ir atkarīgs no objekta materiāla un tā virsmas struktūras. Tas norāda to, cik daudz infrasarkano starojumu izstaro objekts, salīdzinot ar ideālu siltuma starojuma avotu (melns ķermenis, izstarošanas koeficients ε = 1), un atbilstoši ir vērtība no 0 līdz 1.

Lai noteiktu virsmas temperatūru, bezkontakta veidā, tiek mērīts dabiskais infrasarkanais siltuma starojums, ko izstaro mērķa objekts. Lai iegūtu precīzus mērījumu rezultātus, pirms katra mērījuma ir jāpārbauda mērinstrumentā iestatītais izstarošanas koeficients, un vajadzības gadījumā jāpielāgo mērāmajam objektam.

Mērinstrumentā iepriekš iestatītie izstarošanas koeficienti ir orientējošas vērtības.

Varat izvēlēties kādu no iepriekš iestatītiem izstarošanas koeficientiem vai ievadīt precīzu skaitlisko vērtību. Iestatiet vēlamo izstarošanas koeficientu izvēlnē <Mērīšana> → <Izstarošanas koefic.> skatīt Galvenā izvēlne.

  • Pareizi temperatūras mērījumi ir iespējami vienīgi tad, ja iestatītā izstarošanas koeficienta vērtība sakrīt ar objekta reālā izstarošanas koeficienta vērtību.

Jo zemāks izstarošanas koeficients, jo vairāk atstarotā temperatūra ietekmē mērīšanas rezultātu. Tāpēc izstarošanas koeficienta izmaiņu gadījumā vienmēr pielāgojiet atstaroto temperatūru. Iestatiet atstaroto temperatūru izvēlnē <Mērīšana> → <Atstarotā temp.> skatīt Galvenā izvēlne.

Šķietamas mērinstrumenta attēlotās temperatūras atšķirības var rasties atšķirīgu temperatūras vērtību un/vai atšķirīgu izstarošanas koeficientu dēļ. Ja izstarošanas koeficienti ļoti atšķiras, attēlotās temperatūras atšķirības var būtiski atšķirties no reālajām temperatūras atšķirībām.

Ja mērīšanas apgabalā ir vairāki mērāmie objekti no atšķirīgiem materiāliem vai ar atšķirīgu struktūru, attēlotās temperatūras vērtības ir precīzas tikai tiem objektiem, kuru atstarošanas koeficients atbilst iestatītajam atstarošanas koeficientam. Citu objektu (kam ir citi atstarošanas koeficienti) krāsas atšķirības var tikai norādīt uz temperatūras vērtību attiecībām.

Stipri atstarojošas vai spoguļgludas virsmas (piemēram, glancētas flīzes vai spīdīgs metāls) var sniegt nepareizas mērījumu vērtības vai būtiski ietekmēt mērījumu rezultātus. Vajadzības gadījumā pārlīmējiet mērāmo virsmu ar tumšu, matētu līmlenti, kas labi vada siltumu. Nedaudz pagaidiet, līdz lentes temperatūra izlīdzinās ar mērāmā objekta virsmas temperatūru.

Atstarojošu virsmu gadījumā ievērojiet piemērotu mērīšanas leņķis, lai no citiem objektiem atstarotais termiskais starojums nesagroza rezultātus. Piemēram, mērot vertikāli no priekšpuses, jūsu ķermeņa siltuma atstarojums var negatīvi ietekmēt mērīšanu. Līdzenas virsmas mērījums var uzrādīt jūsu ķermeņa kontūru un temperatūru (atstarojuma vērtība), kas neatbilst mērāmās virsmas faktiskajai temperatūrai (izstarojuma vērtība jeb reālā virsmas vērtība).

Virsmas temperatūras mērījumi caurspīdīgiem materiāliem (piemēram, stiklam vai caurspīdīgai plastmasai) principiāli nav iespējami.

Mērījumu rezultāti ir jo precīzāki un ticamāki, jo piemērotāki un stabilāki ir mērīšanas apstākļi. Būtisks faktors ir ne tikai izteiktas apkārtējās temperatūras svārstības, bet arī izteiktas mērāmā objekta temperatūras svārstības, kas var negatīvi ietekmēt precizitāti.

Infrasarkanā starojuma mērījumu rezultātus negatīvi ietekmē dūmi, tvaiki/liels gaisa mitrums vai putekļains gaiss.

Norādījumi par precīzāku mērījumu veikšanu.

  • Nostājieties pēc iespējas tuvāk mērāmajam objektam, lai samazinātu traucēkļus starp jums un mērāmo virsmu.
  • Pirms mērīšanas izvēdiniet iekštelpas, īpaši tad, ja gaisā ir putekļi vai daudz tvaiku. Pēc telpas vēdināšanas brīdi pagaidiet, līdz tajā atjaunojas parastā temperatūra.

Displeja labajā pusē redzama skala (g). Skalas augšējā un apakšējā gala vērtības atbilst siltumattēlā noteiktajai maksimālajai temperatūrai (f) un minimālajai temperatūrai (h). Veidojot skaulu, tiek vērtēti 99,8 % no visiem pikseļiem. Krāsa tiek piesaistīta temperatūras vērtībai attēlā vienmērīgā sadalījumā (lineāri).

Tādējādi, izmantojot dažādus krāsas toņus, var iedalīt temperatūras vērtības diapazonā starp abām gala vērtībām. Piemēram, temperatūra, kas ir precīzi pa vidu starp maksimālo un minimālo vērtību, atbilst vidējam skalas krāsu diapazonam.

Lai noteiktu konkrēta apgabala temperatūru, pārvietojiet mērinstrumentu, lai mērķēkļa krusts ar temperatūras rādījumu (k) būtu vērsts pret vēlamo punktu vai apgabalu. Ja ir iespējots automātiskais iestatījums, skalas krāsu spektrs tiek lineāri (= vienmērīgi) sadalīts visā mērīšanas diapazonā no maksimālās līdz minimālajai temperatūrai.

Mērinstruments rāda visas izmērītās temperatūras vērtības mērīšanas apgabalā attiecībā citu pret citu. Ja kādā apgabalā, piemēram, krāsainā attēlojumā, siltums krāsu paletē tiek rādīts zilganā krāsā, tas nozīmē, ka zilganie apgabali atbilst pašreizējā mērīšanas apgabala aukstākajām mērījumu vērtībām. Taču šie apgabali var būt temperatūras diapazonā, kas noteiktos apstākļos var radīt savainojumus. Tāpēc vienmēr pievērsiet uzmanību parādītajām temperatūras vērtībām skalā vai tieši pie mērķēkļa krusta.