Funkcionēšana (attēls B)

Mērinstruments ļauj līdz maksimālajam uzmeklēšanas dziļumam pārbaudīt pamatni zem tā sensora lauka (17) mērīšanas virzienā A.

Katrā mērīšanas reizē automātiski tiek meklēti metāla priekšmeti (piem., vara caurules vai stiegrojuma tērauds) un spriegumu vadoši vadi (50–60 Hz). Apstiprināšanas gadījumā iedegas metāla/strāvas režīma taustiņš (4).

Lai papildu noteiktu koka elementus sausās būves sienās, nospiediet koka režīma taustiņu (5). Funkcija tiek apstiprināta, iedegoties koka režīma taustiņam (5) . Lai izslēgtu koka noteikšanas funkciju, nospiediet koka režīma taustiņu (5) vai metāla/strāvas režīma taustiņu (4), lai koka režīma taustiņš (5) nodzistu.

Norāde: ieslēdziet koka noteikšanas funkciju tikai, lai meklētu koka konstrukcijas sausās būves sienās. Gadījumos, kad ir citas pamatnes, var tikt ietekmēti mērīšanas rezultāti.

Novietojiet mērinstrumentu uz virsmas, kuru vēlaties izmeklēt. Gaismas gredzens (1) iedegas, lai norādītu gatavību uzsākt mērīšanu.

Vienmērīgi turiet mērinstrumentu aiz satveršanas virsmas (8). Nemainiet mērīšanas laikā mērinstrumenta satvērumu un nepieskarieties sensora darbības zonai (17).

Nedaudz uzspiežot, pārvietojiet mērinstrumentu vienmēr taisnā līnijā B virzienā pāri pamatnei tā, lai to nepaceltu un nemainītu piespiešanas spēku. Mērinstrumena kustībai būtībā ir jānotiek šķērsvirzienā attiecībā pret meklēto priekšmetu. Ja nezināt pecīzu priekšmetu novietojumu sienā, tad veiciet krustenisko mērīšanu (skat. attēlu C).

Norāde par tērauda stiegrojuma sietu vietas noteikšanu: mērinstrumentam vispirms ir jāatpazīst, ka pamatnē atrodas tērauda stiegrojuma siets. Šai nolūkā pirms mērīšanas virziet mērinstrumentu pa apli (> 30 cm diametrā) virs izvēlētās pamatnes. Pēc tam nenoceliet mērinstrumentu no pamatnes un veiciet mērīšanu jau pierastajā kārtībā. Ideālā gadījumā tiek šķērsots viens krustošanās punkts un tērauda stiegrojuma sieta acs.

Atrašanās vietas indikatori:

  • Ja sensora laukā nav noteikts neviens priekšmets, gaismas gredzens (1) iedegas zaļā krāsā. Mērījuma rādījums (b) ir tukšs, un neatskan skaņas signāls.
  • Ja mērinstruments pietuvojas kādam priekšmetam, gaismas gredzens (1) iedegas sarkanā krāsā. Pietuvojoties mērījuma rādījums (b) kļūst intensīvāks un skaņas signāla ritms – ātrāks.
  • Virs priekšmeta centra mērījuma indikators (b) parāda maksimālo mērījuma rezultātu, iedegas priekšmeta centra rādījums (a) un atskan pastāvīgs skaņas signāls. Gaismas gredzens (1) turpina degt sarkanā krāsā.
  • Mērinstrumentam attālinoties no priekšmeta, nodziest priekšmeta centra rādījums (a), rezultāts mērījuma rādījumā (b) samazinās un skaņas signāla ritms kļūst lēnāks.

Pirmo reizi šķērsojot priekšmetu, tā robežas tiek parādītas aptuveni.
Lai nobeigumā precīzi noteiktu priekšmeta centru, nepaceļot virziet mērinstrumentu atpakaļ priekšmeta virzienā, līdz no jauna tiek parādīts priekšmeta centrs (iedegas priekšmeta centra (a) rādījumi).
Lai precīzāk noteikti priekšmeta robežas, virziet mērinstrumentu taisnā līnijā no priekšmeta centra tālāk, līdz gaismas gredzens (1) vairs nedeg sarkanā krāsā.

Marķēšanas atvere (2) pārklāj mērīšanas centrālo punktu. Šeit pēc nepieciešamības var iezīmēt priekšmeta centru vai robežas.

Norāde: pēc priekšmeta iezīmēšanas ar marķēšanas atveri (2) (piem., ar zīmuli) ir jāveic jauns mērījums, jo zīmulis var ietekmēt mērījumu.

Atrastā priekšmeta veids tiek uzrādīts displejā:

(h)

nemagnētisks metāls, piem., vara caurule

(g)

magnētisks metāls, piem., armatūras tērauds

(f)

strāvu vadošs, piemēram, strāvas vads.

(e)

objekti, kas nav no metāla, piemēram, koka sijas;

  • Vadam jābūt zem sprieguma. Pieslēdziet strāvas patērētāju (piemēram, lampas, iekārtas) pie izmeklējamā strāvas vada. Ieslēdziet strāvas patērētāju, lai nodrošinātu, ka strāvas vads atrodas zem sprieguma.
  • Strāvas vada 50−60 Hz signālam ir jāsasniedz mērinstruments. Ja vads atrodas mitrās sienās (piem., gaisa mitrums > 50 %), aiz metāliskas plēves (piemēram, siltumizolācijas) vai metāliskā dobjā caurulē, signāls nespēj sasniegt mērinstrumentu un vadu nav iespējams atrast.
  • Mērinstrumentam jābūt labi sazemētam. Stingri turiet to (bez cimdiem) aiz satveršanas virsmas (8). Raugiet, lai jums būtu laba saskare ar grīdu. Izolējoši apavi, kāpnes vai paaugstinājumi var traucēt saskarei. Pašai grīdai arī jābūt sazemētai, jo pretējā gadījumā vada atrašanās vietu nav iespējams noteikt.
  • Strāvu nesošā vada veidotajam 50–60 Hz spēcīgam signālam virs šā vada jābūt stiprākam, nekā tā tiešā tuvumā. Ja siena ir ļoti mitra vai slikti sazemēta, signāls var būt vienādi spēcīgs visā sienas laukumā. Šādā gadījumā mērinstruments lielā sienas apgabalā rāda, ka ir atrasts signāls, taču vadu nav iespējams precīzi uzmeklēt.
    Šādā gadījumā varat uzlabot rezultātu, novietojot brīvo roku uz sienas 20–30 cm attālumā no mērinstrumenta, lai novadītu signālu no sienas. Taču mērīšanas laikā nevajadzētu mainīt brīvās rokas pozīciju,
  • Vairākfāžu strāvas vadu (dēvēti arī par trīsfāžu vai augstsprieguma strāvas vadiem) atrašanās vietu nav iespējams noteikt kā strāvu vadošus vadus, jo atšķirīgo fāžu signāli viens otru savstarpēji izslēdz. Vairākfāžu strāvas vadus varat atrast mazākā dziļumā un kā metāla priekšmetus.
  • Strāvu vadošas sienas virsmas, tādas kā piem., noteikti flīžu veidi, var radīt gadījumus, kad strāvas vadi netiek uzrādīti vai gaismas gredzens (1) deg sarkanā krāsā virs liela laukuma.
  • Plakani izvietoti strāvas vadi (maks. 2–3 cm dziļumā) papildus var tikt uzrādīti kā metāla priekšmeti. Taču tas neattiecas uz daudzdzīslu kabeļiem.
  • Pirms urbjat, zāģējat vai frēzējat sienās, griestos un grīdās, izslēdziet visas strāvu patērējošās ierīces un atvienojiet spriegumu vadošo vadu strāvas padevi. Pēc visiem darbiem pārliecinieties, ka neviens objekts uz seguma nevada spriegumu.

  • Ar ieslēgtu koka režīma funkciju, noteiktos apstākļos tiek uzrādīi arī citi priekšmetu, tādi kā ar ūdeni piepildītas plastmasas caurules, strāvas vadi vai gāzes cauruļvadi kā metālu nesaturoši priekšmeti. Pirms urbšanas, zāģēšanas vai frēzēšanas pārbaudiet, ņemot talkā citus informācijas avotus, vai tiešām tā ir koka sija, nevis cits priekšmets (piem., plastmasas caurules, strāvas kabelis, gāzes cauruļvads).
  • Ja pamatnē ir naglas un skrūves, koka sija displejā var tikt uzrādīta kā metāla objekts.
  • Platākus priekšmetus var atpazīt pēc gaismas gredzena (1), kas izgaismojies sarkanā krāsā plašā apgabalā. Noteiktos apstākļos plati priekšmeti netiek uzrādīti pilnā apjomā.
  • Pirms urbj, zāģē vai frēzē sienā, ir jāiepazīst arī citi informācijas avoti, lai nodrošinātos pret bīstamām situācijām. Tā kā mērījumu rezultātus var ietekmēt apkārtējā vide un sienas īpašības, bīstamas situācijas var rasties arī tad, ja sensora lauka robežās mērījuma rādījums (b) neuzrāda nevienu objektu, neatskan skaņas signāls un gaismas gredzens (1) deg zaļā krāsā.