Norādījumi darbam

  • Veicot rupjo slīpēšanu ar savienotiem slīpēšanas līdzekļiem, vienmēr izmantojiet slīpēšanas aizsargpārsegu (6).
  • Nekādā gadījumā nelietojiet rupjajai slīpēšanai griešanas diskus.
  • Veicot rupjo slīpēšanu griešanas aizsargpārsegs (7) vai slīpēšanas aizsargpārsegs (6) kopā ar samontētu griešanas aizsargpārsegu (8) var sadurties ar apstrādājamo materiālu un izraisīt kontroles zaudēšanu.

Veicot rupjo slīpēšanu, optimāli apstrādes rezultāti ir sasniedzami pie slīpēšanas darbinstrumenta sadures leņķa no 30° līdz 40°. Slīpēšanas laikā pārvietojiet elektroinstrumentu turp un atpakaļ, ieturot mērenu spiedienu. Tas ļauj novērst apstrādājamā priekšmeta pārkaršanu, izmaiņu rašanos krāsojumā un rievu veidošanos uz tā virsmas.

  • Izmanotojot savienotus diskus, kas ir atļauti gan griešanai, gan slīpēšanai, ir jāizmanto griešanas aizsargpārsegs (7) vai slīpēšanas aizsargpārsegs (6) ar samontētu griešanas pārsegu (8).

  • Veicot slīpēšanu ar segmentveida slīpēšanas disku, vienmēr izmantojiet slīpēšanas aizsargpārsegu (6).

Ar segmentveida slīpēšanas disku (papildpiederums) var apstrādāt arī izliektas virsmas un profilus. Salīdzinājumā ar parastajiem slīpēšanas diskiem, segmentveida diski kalpo ievērojami ilgāk, tie nodrošina zemāku trokšņa līmeni un zemāku slīpēšanas temperatūru.

  • Strādājot ar gumijas slīpēšanas pamatni (19), vienmēr nostipriniet uz instrumenta roku aizsargu (18).

Slīpēšanu ar slīpēšanas pamatni var veikt bez aizsargpārsega.

Montāžas secība ir parādīta grafikas lappusē.

Uzskrūvējiet apaļo uzgriezni (21) un pievelciet to ar divizciļņu uzgriežņu atslēgu.

  • Veicot slīpēšanu ar diskveida sukām, vienmēr izmantojiet slīpēšanas aizsargpārsegu (6). Slīpēšanu ar slīpēšanas pamatni var veikt bez aizsargpārsega.
  • Strādājot ar kausveida vai diskveida suku, vienmēr nostipriniet uz instrumenta roku aizsargu (18).
  • Ja tiek pārsniegti maksimālie atļautie diskveida suku izmēri, diskveida suku stiepļu matiņi var ieķerties aizsargpārsegā un nolūzt.

Montāžas secība ir parādīta grafikas lappusē.

Kausveida/konisko/diskveida suku ar M14 vītni uz slīpmašīnas darbvārpstas jāuzskrūvē tik tālu, līdz tā stingri atduras pret darbvārpstas balstplakni darbvārpstas vītnes galā. Stingri pievelciet kausveida/konisko/diskveida suku ar vaļējā tipa uzgriežņu atslēgu.

  • Griežot metālu ar savienotiem griešanas diskiem vai dimanta griešanas diskiem vienmēr ir jāizmanto griešanas aizsargpārsegs (7) vai slīpēšanas aizsargpārsegs (6) ar samontētu griešanas pārsegu (8).
  • Izmantojot slīpēšanas aizsargpārsegu, (6)veicot griešanu ar savienotiem griešanas diskiem, pastāv palielināts risks tikt pakļautam dzirksteļu un daļiņu, kā arī disku fragmentu, kas atdalījušies diskam salūztot, iedarbībai.

Griešanas laikā pārvietojiet instrumentu ar mērenu ātrumu, kas atbilst apstrādājamā materiāla īpašībām. Neizdariet spiedienu uz griešanas disku, nesasveriet to sānu virzienā un nepieļaujiet, lai tas sāktu oscilēt.

Nemēģiniet bremzēt griešanas disku, iedarbojoties uz to ar sānu spiedienu.

Griešanas laikā elektroinstruments vienmēr jāpārvieto atpakaļvirzienā. Pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka griešanas disks tiks nekontrolēti mests ārā no griezuma. Griežot profilus un četrstūra caurules, ieteicams uzsākt griešanu vietā ar vismazāko šķērsgriezuma laukumu.

  • Griežot akmeni ar savienotiem griešanas diskiem vai akmeni/betonu ar dimanta griešanas diskiem vienmēr ir jāizmanto uzsūkšanas pārsegs darbam ar griešanas vadotni (24) vai griešanas aizsargpārsegs, (7) vai slīpēšanas aizsargpārsegs (6) ar samontētu griešanas pārsegu (8).
  • Veicot akmens griešanu, nodrošiniet pietiekošu putekļu uzsūkšanu.
  • Nēsājiet putekļu aizsargmasku.
  • Elektroinstrumentu drīkst lietot vienīgi sausajai griešanai un slīpēšanai (bez ūdens pievadīšanas).
  • Izmantojot griešanas aizsargpārsegu (7), slīpēšanas aizsargpārsegu (6) vai slīpēšanas aizsargpārsegu (6) ar samontētu griešanas pārsegu (8) betona vai mūra griešanas un slīpēšanas darbu laikā veidojas palielināts putekļu daudzums, kā arī palielinās risks zaudēt elektroinstrumenta kontroli, kas var novest pie atsitiena.

Akmens griešanai ieteicams izmantot dimanta griešanas diskus.

Lietojot uzsūkšanas pārsegu darbam ar griešanas vadotni (24), jālieto arī vakuumsūcējs, kas ir piemērots akmens putekļu uzsūkšanai. Bosch piedāvā piemērotus vakuumsūcējus.

Ieslēdziet elektroinstrumentu un novietojiet griešanas vadotnes priekšējo malu uz apstrādājamā priekšmeta. Pārvietojiet elektroinstrumentu ar mērenu ātrumu, kas atbilst apstrādājamā materiāla īpašībām.

Griežot īpaši cietus materiālus, piemēram, betonu ar lielu grants saturu, dimanta griešanas disks var pārkarst un tādējādi to var bojāt. Kad dimanta griešanas disks pārkarst, uz tā veidojas dzirksteļu aplis.

Tad pārtrauciet griešanu un ļaujiet dimanta griešanas diskam atdzist, īslaicīgi darbinot instrumentu brīvgaitā ar maksimālo griešanās ātrumu.

Ja ievērojami samazinās instrumenta veiktspēja, un veidojas dzirksteļu aplis, dimanta griešanas disks ir kļuvis neass. Disku var atkārtoti uzasināt, griežot abrazīvu materiālu, piemēram, kaļķaino smilšakmeni.

  • Griežot tādus materiālus kā plastmasu ar savienotiem griešanas diskiem, vienmēr ir jāizmanto griešanas aizsargpārsegs (7) vai slīpēšanas aizsargpārsegs  (6) ar samontētu griešanas pārsegu  (8).

  • Lietojiet sausus dimanta kroņurbjus.
  • Strādājot ar dimanta kroņurbjiem, vienmēr nostipriniet roku aizsargu (18).

Nenovietojiet dimanta kroņurbi paralēli uz apstrādājamā materiāla. Virzieties iekšā materiālā slīpi un ar apļveida kustībām. Šādi jūs iegūsiet optimālu dzesēšanu un ilgāku dimanta kroņurbja darbmūžu.

Padziļinājumu veidošanu ēku nesošajās sienās reglamentē attiecīgie valsts nacionālie standarti un noteikumi. Šie standarti un noteikumi ir obligāti jāievēro. Tāpēc pirms šādu darbu uzsākšanas konsultējieties ar būvinženieri, arhitektu vai būvdarbu vadītāju, kas atbild par ēkas drošību.