Lietošanas sākšana
- Nodrošiniet pareiza elektrotīkla sprieguma padevi! Elektrobarošanas avota spriegumam jāatbilst vērtībai, kas ir norādīta uz elektroinstrumenta marķējuma plāksnītes.
Ar svārstību skaita iestatīšanas regulatoru (1) var regulēt vajadzīgo svārstību skaitu arī darba laikā.
1–2 | neliels svārstību skaits |
3–4 | vidēji liels svārstību skaits |
5–6 | liels svārstību skaits |
Optimālais svārstību skaits ir atkarīgs no apstrādājamā materiāla un darba apstākļiem; to ieteicams noteikt praktiskos mēģinājumos.
Elektroniskais gaitas stabilizators nodrošina praktiski nemainīgu svārstību skaitu gan brīvgaitā, gan slodzes laikā, kas nodrošina vienmērīgu apstrādes ātrumu.
Pēc ilgāka darba ar nelielu svārstību skaitu elektroinstruments ir aptuveni 3 minūtes jāatdzesē, darbinot to brīvgaitā ar maksimālo svārstību skaitu.
Elektroinstrumentam var izvēlēties vienu no diviem darba režīmiem, kas atšķiras ar materiāla noslīpēšanas ātrumu. Veicot rupjo slīpēšanu, pārbīdiet darba režīma pārslēdzēju (14) uz priekšu, bet, veicot smalko slīpēšanu, pārbīdiet darba režīma pārslēdzēju (14) uz aizmuguri, līdz tas fiksējas ar skaidri sadzirdamu troksni.
- Nepārslēdziet elektroinstrumenta darba režīmu slīpēšanas laikā! Tas var radīt savainojumus.
Rupjās slīpēšanas režīms (ar piesaisti svārstību biežumam)
Šis darba režīms ir ieteicams ļoti raupju, izturīgu virsmu apstrādei, kā arī slīpēšanai un pulēšanai. Šajā darba režīmā slīpēšanas pamatnes griešanās ātrums ir piesaistīts svārstību biežumam, tāpēc virsmas apstrāde notiek ar pastāvīgu ekscentra kustību biežumu un slīpēšanas pamatnes griešanās ātrumu.
Smalkās slīpēšanas režīms (bez piesaistes ekscentra kustību biežumam)
Šis darba režīms ir ieteicams trauslu, neizturīgu virsmu apstrādei, kā arī smalkai pulēšanai. Šajā režīmā virsmas apstrāde notiek ar brīvi mainīgu slīpēšanas pamatnes griešanās ātrumu, kas ir atkarīgs no spiediena uz apstrādājamo virsmu, un pastāvīgu ekscentra kustību biežumu. Mainot spiedienu uz apstrādājamo virsmu, var regulēt materiāla noslīpēšanas ātrumu.