Norādījumi darbam

  • Nekādā gadījumā nelietojiet rupjajai slīpēšanai griešanas diskus.

Veicot rupjo slīpēšanu, optimāli apstrādes rezultāti ir sasniedzami pie slīpēšanas darbinstrumenta sadures leņķa no 30° līdz 40°. Slīpēšanas laikā pārvietojiet elektroinstrumentu turp un atpakaļ, ieturot mērenu spiedienu. Tas ļauj novērst apstrādājamā priekšmeta pārkaršanu un rievu veidošanos uz tā virsmas.

  • Veicot slīpēšanu ar segmentveida slīpēšanas disku, vienmēr izmantojiet slīpēšanas aizsargpārsegu (10).

Ar segmentveida slīpēšanas disku (papildpiederums) var apstrādāt arī izliektas virsmas un profilus. Salīdzinājumā ar parastajiem slīpēšanas diskiem, segmentveida diski kalpo ievērojami ilgāk, tie nodrošina zemāku trokšņa līmeni un zemāku slīpēšanas temperatūru.

  • Strādājot ar gumijas slīpēšanas pamatni (19), vienmēr nostipriniet uz instrumenta roku aizsargu (18).

Slīpēšanu ar slīpēšanas pamatni var veikt bez aizsargpārsega.

Montāžas secība ir parādīta grafikas lappusē.

  • Veicot slīpēšanu ar diskveida sukām, vienmēr izmantojiet slīpēšanas aizsargpārsegu (10). Slīpēšanu ar slīpēšanas pamatni var veikt bez aizsargpārsega.
  • Strādājot ar kausveida vai diskveida suku, vienmēr nostipriniet uz instrumenta roku aizsargu (18).
  • Ja tiek pārsniegti maksimālie atļautie diskveida suku izmēri, diskveida suku stiepļu matiņi var ieķerties aizsargpārsegā un nolūzt.

Montāžas secība ir parādīta grafikas lappusē.

  • Izmantojot griešanai kompozītos slīpēšanas darbinstrumentus, vienmēr lietojiet aizsargpārsegu griešanai (11).

Griešanas laikā pārvietojiet instrumentu ar mērenu ātrumu, kas atbilst apstrādājamā materiāla īpašībām. Neizdariet spiedienu uz griešanas disku, nesasveriet to sānu virzienā un nepieļaujiet, lai tas sāktu oscilēt.

Nemēģiniet bremzēt griešanas disku, iedarbojoties uz to ar sānu spiedienu.

Griešanas laikā elektroinstruments vienmēr jāpārvieto atpakaļvirzienā. Pretējā gadījumā pastāv briesmas, ka griešanas disks tiks nekontrolēti izmests ārā no griezuma.

Griežot profilus un četrstūra caurules, ieteicams uzsākt griešanu vietā ar vismazāko šķērsgriezuma laukumu.

  • Veicot akmens griešanu, nodrošiniet pietiekošu putekļu uzsūkšanu.
  • Nēsājiet putekļu aizsargmasku.
  • Elektroinstrumentu drīkst lietot vienīgi sausajai griešanai un slīpēšanai (bez ūdens pievadīšanas).

Akmeni ieteicams griezt ar dimanta griešanas diskiem.

Kad izmanto nosūkšanas pārsegu darbam ar griešanas vadotni (25), jālieto arī vakuumsūcējs, kas ir piemērots, lai nosūktu akmens putekļus. Bosch piedāvā piemērotus vakuumsūcējus.

Ieslēdziet elektroinstrumentu un novietojiet griešanas vadotnes priekšējo malu uz apstrādājamā priekšmeta. Pārvietojiet elektroinstrumentu ar mērenu ātrumu, kas atbilst apstrādājamā materiāla īpašībām.

Kad griež īpaši cietus materiālus, piemēram, betonu ar lielu grants saturu, dimanta griešanas disks var pārkarst un tādējādi tikt bojāts. Pārkaršanu var uzskatāmi redzēt kā dzirksteļu apli uz dimanta griešanas diska aploces.

Tad pārtrauciet griezt un ļaujiet dimanta griešanas diskam atdzist, darbinot elektroinstrumentu brīvgaitā ar maksimālo apgriezienu skaitu.

Ievērojama lēnāka darbība un dzirksteļu aplis uz diska aploces norāda, ka dimanta griešanas disks ir kļuvis neass. Disku var atkārtoti uzasināt, griežot ar to abrazīvu materiālu, piemēram, kaļķaino smilšakmeni.

  • Griežot tādus materiālus kā plastmasa, kompozītmateriālus utt. ar savienotiem griešanas diskiem vai Carbide Multi Wheel griešanas diskiem, vienmēr ir jāizmanto griešanas aizsargpārsegs (11). Izmantojot uzsūkšanas pārsegu ar vadotni, (25) jūs panākat labāku putekļu uzūkšanu.

  • Lietojiet sausus dimanta kroņurbjus.
  • Strādājot ar dimanta kroņurbjiem, vienmēr nostipriniet roku aizsargu (18).

Nenovietojiet dimanta kroņurbi paralēli uz apstrādājamā materiāla. Virzieties iekšā materiālā slīpi un ar apļveida kustībām. Šādi jūs iegūsiet optimālu dzesēšanu un ilgāku dimanta kroņurbja darbmūžu.

Padziļinājumu veidošanu ēku nesošajās sienās reglamentē attiecīgie valsts nacionālie standarti un noteikumi. Šie standarti un noteikumi ir obligāti jāievēro. Tāpēc pirms šādu darbu uzsākšanas konsultējieties ar būvinženieri, arhitektu vai būvdarbu vadītāju, kas atbild par ēkas drošību.