Mērīšana

Pēc ieslēgšanas mērinstruments sāk darboties garuma mērīšanas režīmā.

Mērījumu nulles līmenis vienmēr ir mērinstrumenta aizmugurējā mala.

  1. Novietojiet mērinstrumentu vēlamajā mērīšanas sākuma punktā (piemēram, pie sienas).
  2. Ja mērinstrumentu ieslēdzāt ar taustiņu , īsi nospiediet taustiņu , lai ieslēgtu lāzeru.
  3. Nospiediet taustiņu , lai palaistu mērīšanu.

Pēc mērījuma veikšanas lāzera stars izslēdzas. Lai veiktu citus mērījumus, atkārtojiet iepriekš aprakstītās darbības.

Izmērītās vai aprēķinātās vērtības var saskaitīt vai atņemt.

Nepārtrauktās mērīšanas režīmā mērīšana sākas uzreiz pēc šī režīma ieslēgšanas.

Mērīšanas laikā mērinstrumentu nedrīkst pārvietot. Lai to nodrošinātu, novietojiet mērinstrumentu uz stabilas virsmas vai piespiediet stingrai atdurvirsmai.
Starojuma uztvērēja lēca (11) un lāzera stara izvadlūka (12) mērīšanas laikā nedrīkst būt aizsegtas.

Ārējo faktoru ietekme uz mērīšanas tālumu

Mērīšanas diapazons ir atkarīgs no apgaismojuma apstākļiem un mērķa virsmas atstarojošajām īpašībām.

Lai uzlabotu lāzera stara redzamību, veicot darbus ārpus telpām un jo īpaši spožā saules gaismā, lietojiet lāzera skatbrilles (14) (piederums) un lāzera mērķplāksni (13) vai nosedziet (aizēnojiet) mērķa virsmu.

Ārējo faktoru ietekme uz mērījumu rezultātiem

Noteiktu fizikālu efektu dēļ attāluma mērī‌šanas laikā līdz dažu veidu virsmām var rasties ievērojamas mērījumu kļūdas. Pie šādām virsmām pieder:

  • caurspīdīgas virsmas (piemēram, stikls vai ūdens virsma);
  • atstarojošas virsmas (piemēram, pulēts metāls vai stikls);
  • porainas virsmas (piemēram, slāpējošie vai izolējošie materiāli);
  • strukturētas virsmas (piemēram, raupjš apmetums vai dabiskais akmens).

Nepieciešamības gadījumā uz šādām virsmām izmantojiet lāzera mērķplāksni (13) (piederums).

Kļūdaini mērījumi iespējami arī uz slīpām mērķa virsmām.

Līdzīgā veidā mērījumu rezultātus var ietekmēt gaisa slāņi ar atšķirīgu temperatūru vai arī netiešo atstarojumu nonākšana starojuma uztvērējā.