Norādījumi darbam
- Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai skrūvi tikai laikā, kad elektroinstruments ir izslēgts. Rotējošs darbinstruments var noslīdēt no skrūves galvas.
- Darbinstrumentu vienmēr nostipriniet ar fiksācijas tapu vai noturgredzenu pie četrstūra.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma. Maksimālo iegūto griezes momentu veido visu atsevišķo ar triecieniem radīto griezes momenta impulsu summa. Maksimālo griezes momentu sasniedz pēc 6–10 sekunžu ilgas triecienu fāzes. Kad šis laiks ir pagājis, pievilkšanas moments palielinās tikai mazliet.
Vajadzīgajam pievilkšanas momentam ir jānosaka triecienu fāzes ilgums. Faktiski iegūtais pievilkšanas moments vienmēr ir jāpārbauda ar griezes momenta mērīšanas atslēgu.
Ciets, elastīgs un mīksts skrūvēšanas savienojums
Ja izmēģinājumā izmēra triecienu fāzē iegūto griezes momentu un iegūtās vērtības ievada diagrammā, izveido procesa griezes momenta raksturlīkni. Raksturlīknes augstums atbilst maksimāli iegūstamajam griezes momentam, bet raksturlīknes stāvums parāda, cik ātri to iegūst.
Procesa griezes momentu nosaka tālāk uzskaitītais:
- Skrūvju/uzgriežņu cietība
- Starplikas veids (paplāksne, atsperpaplāksne, blīve)
- Saskrūvējamo materiālu cietība
- Skrūvsavienojuma eļļošanas apstākļi
Attiecīgi var izšķirt tālāk uzskaitītos savienojumus:
- Cietu savienojumu veido, kad saskrūvē metālu ar metālu un kā starplikas lieto paplāksnes. Maksimālo griezes momentu sasniedz pēc salīdzinoši īsas triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadzīgi ilga triecienu fāze kaitē instrumentam.
- Elastīgu savienojumu veido, kad saskrūvē metālu ar metālu un izmanto atsperpaplāksnes, šķīvjatsperes, stāvbultas vai skrūves/uzgriežņus ar konisku sēžu, kā arī lieto pagarinātājus.
- Mīkstu savienojumu veido, kad, piemēram, saskrūvē metālu ar koku vai kā starplikas izmanto svina vai šķiedru materiāla paplāksnes.
Elastīga vai mīksta savienojuma maksimālais pievilkšanas moments ir mazāks nekā cieta savienojuma maksimālais pievilkšanas moments. Taču triecienu fāzei ir jābūt ievērojami ilgākai.
Ieteicamās griezes momenta vērtības skrūvju pievilkšanai
Vērtības ir sniegtas Nm un aprēķinātas nospriegotam profilam 90 % līmenī no plastiskās deformācijas punkta (pie berzes koeficienta μkop = 0,12). Lai kontrolētu skrūvju pievilkšanas faktisko momentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
Izturības kategorija atbilstoši DIN 267 | Standarta skrūves | Paaugstinātas izturības skrūves | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
3.6 | 4.6 | 5.6 | 5.8 | 6.8 | 8.8 | 10.9 | 12.9 | |
M6 | 2.71 | 3.61 | 4.52 | 6.02 | 7.22 | 9.7 | 13.6 | 16.2 |
M8 | 6.57 | 8.7 | 11 | 14.6 | 17.5 | 23 | 33 | 39 |
M10 | 13 | 17.5 | 22 | 29 | 35 | 47 | 65 | 78 |
M12 | 22.6 | 30 | 37.6 | 50 | 60 | 80 | 113 | 135 |
M14 | 36 | 48 | 60 | 79 | 95 | 130 | 180 | 215 |
M16 | 55 | 73 | 92 | 122 | 147 | 196 | 275 | 330 |
M18 | 81 | 110 | 135 | 180 | 215 | 290 | 405 | 485 |
M20 | 115 | 155 | 190 | 255 | 305 | 410 | 580 | 690 |
Ieteikumi
Pirms garu, liela izmēra skrūvju ieskrūvēšanas cietā materiālā ieteicams izveidot priekšurbumu, kura diametrs ir vienāds ar skrūves vītnes iekšējo diametru, bet dziļums ir aptuveni 2/3 no skrūves garuma.
Norāde: sekojiet, lai elektroinstrumentā neiekļūtu sīkas metāla detaļas.
Pēc ilgākas darbības ar nelielu griešanās ātrumu elektroinstruments ir aptuveni 3 minūtes jāatdzesē, darbinot to brīvgaitā ar maksimālo griešanās ātrumu.
Ieteikumi, kā optimāli apieties ar akumulatoru
Sargājiet akumulatoru no mitruma un ūdens.
Uzglabājiet akumulatoru pie temperatūras no –20 °C līdz 50 °C. Neatstājiet akumulatoru karstumā, piemēram, vasaras laikā neatstājiet to automašīnā.
Ja manāmi samazinās instrumenta darbības laiks starp akumulatora uzlādēm, tas norāda, ka akumulators ir nolietojies un to nepieciešams nomainīt.
Ievērojiet norādījumus par atbrīvošanos no nolietotajiem izstrādājumiem.
Turētājs stiprināšanai pie jostas
Izmantojot turētāju (3), elektroinstrumentu var piekarināt, piemēram, pie jostas. Tas ļauj izbrīvēt darbam abas rokas, un elektroinstruments vienmēr ir viegli sasniedzams.