Mērīšana

Pēc ieslēgšanas mērinstruments sāk darboties garuma mērīšanas režīmā.

Pēc ieslēgšanas kā mērījumu atskaites līmenis tiek izvēlēta mērinstrumenta aizmugurēja mala. Varat mainīt atskaites līmeni. skatīt Atskaites līmeņa izvēle

Pēc mērījuma veikšanas lāzera stars izslēdzas. Lai veiktu citus mērījumus, atkārtojiet iepriekš aprakstītās darbības.

Izmērītās vai aprēķinātās vērtības var saskaitīt vai atņemt.

Mērījuma ilgums ir atkarīgs no attāluma, apgaismojuma apstākļiem un mērķa virsmas atstarošanas īpašībām. Kad mērījums ir pabeigts, lāzera staru automātiski izslēdz.

Izmantojot nepārtrauktās mērīšanas funkciju, mērīšana tiek sākta jau pēc pirmās taustiņa nospiešanas reizes.

Ja apt. 20 sekundes pēc aktivizēšanas netiek veikts neviens mērījums, bateriju saudzēšanas nolūkā lāzera stars automātiski izslēdzas.

Mērīšanas laikā mērinstrumentu nedrīkst pārvietot (izņemot nepārtrauktās mērīšanas funkciju). Lai to nodrošinātu, novietojiet mērinstrumentu uz stabilas virsmas vai piespiediet stingrai atdurvirsmai.

Starojuma uztvērēja lēca (12) un lāzera stara izvadlūka (13) mērīšanas laikā nedrīkst būt aizsegtas.

Mērīšanas diapazons ir atkarīgs no apgaismojuma apstākļiem un mērķa virsmas atstarojošajām īpašībām.

Noteiktu fizikālu efektu dēļ attāluma mērī‌šanas laikā līdz dažu veidu virsmām var rasties ievērojamas mērījumu kļūdas. Pie šādām virsmām pieder:

• caurspīdīgas virsmas (piemēram, stikls vai ūdens virsma);
• atstarojošas virsmas (piemēram, pulēts metāls vai stikls);
• porainas virsmas (piemēram, slāpējošie vai izolējošie materiāli);
• strukturētas virsmas (piemēram, raupjš apmetums vai dabiskais akmens).

Kā palīglīdzekli mērķim varat izmantot gaišu priekšmetu (piem., biezu, baltu papīra gabalu).

Kļūdaini mērījumi iespējami arī uz slīpām mērķa virsmām.

Līdzīgā veidā mērījumu rezultātus var ietekmēt gaisa slāņi ar atšķirīgu temperatūru vai arī netiešo atstarojumu nonākšana starojuma uztvērējā.